Tā nu bija sanācis, ka pēdējā mēneša darba dienas, šad un tad arī brīvdienas, nācās pavadīt otrajā lielākajā Latvijas pilsētā, ko mēs visi zinam, kā Daugavpili. Tālāk īsi un konkrēti.
- Jutos kā ārzemēs
- Pabiju super urlīgos klubos, izdzīvoju
- Pārdēvēja veikalā vienmēr sarunu uzsāk krieviski, arī citās iestādēs
- uz ielas 1 no 10 cilvēkiem runā latviski
- pilsētas centrs ir tīrs sakopts un skaistākais ko esmu redzējis Latvijā
- un pats galvenais, tur ir dafiga traki reili un street spoti
drīzumā arī pa kādai bildei, taču kopumā varu pateikt ka biju gaidījis kaut ko trakāku
un visam pa virsu veltu jums šo dziesmu, un mīļie – aizlaižat uz d-pili
Aļona
*
jā, man ar sanāca pabūt nelielā tripā uz to pusi – biju Krāslavā – pa ceļam redzēju trakus reilus – Pļaviņu HES – super downrails ar vietu kur labi ieskrieties, arī Krāslavā šis tas ir, jābrauc tur drusku ziemā padarboties. Latgalē it kā arī ar sniegu nav problēmu parasti